Laba pārvaldība

Vispāratzīts, ka pārvaldība ir saistīta ar kopēju virzību uz noteiktu mērķi (Girginov 2022, lpp. 86.). Latvijas Sporta likumā laba pārvaldība ir noteikta kā sporta nozares pamatprincips. No objektīvās puses laba pārvaldība pastāv neatkarīgi no mūsu uztveres un ir balstīta uz pierādījumiem (Bartley & Radnitzky 1987, Minger 2015.). Savukārt no subjektīvās puses labu pārvaldību nepārtraukti veido pie varas esošās amatpersonas, un tā ir sociālās mijiedarbības radīta un patstāvīgi mainīga (Van Eekeren, 2021, lpp. 255.). Amatpersonu lēmumi rada seku cēloņsakarīgas ķēdes, kas ilgtermiņā ietekmē nozares attīstību (Mumford 2015, 277. lpp.).  Lai šī rīcība sabiedrībai neradītu kaitīgas sekas un sporta organizācijas pildītu savus pienākumus atbilstoši kopienas interesēm, ir nepieciešama laba pārvaldība.

Labas pārvaldības tiesisko regulējumu  sportā nosaka sekojoši Eiropas Padomes un Eiropas Savienību izdoti normatīvie akti. Eiropas padome: 1. 2004. gada rezolūcija par labas pārvaldības principiem sportā, 2. Ieteikums Rec (2005) 8 par labas sporta pārvaldības principiem, Rezolūcija 1875 (2012) par Labu pārvaldību un ētiku sportā. Eiropas Savienība: 1. 2000. gada Nicas deklarācija par sportu un tā sociālajām funkcijām Eiropā, 2007. gada baltā grāmata par sportu, 2011. gada paziņojums Eiropas Parlamentam par Eiropas sporta dimensijas attīstību, 2013. gada labas pārvaldības principi sportā (ekspertu grupa GG).

Eiropas Padomes Rekomendācija CM/Rec (2018)12 attiecas uz centrālo valsts sporta organizāciju darbības aspektiem ar mērķi uzlabot sporta organizāciju pārvaldību un ierobežot korupcijas iespējas. Rekomendācija nosaka, ka īpaši svarīgi sporta pārvaldībā ir ievērot ētikas principus un pārskatatbildību – rūpēties, lai sporta organizācijā tiktu ievērots tiesiskums un tās darbība atbilstu valstī spēkā esošo likumu normām. Organizācijā obligāti ir jābūt ētikas kodeksam un noteiktām procedūrām interešu konfliktu izskaušanai. Sporta organizācijas finanšu operācijas ir jāpārvalda transparenti un atbildīgi, ievērojot vairākuma intereses. Stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesos jāiesaista visas ieinteresētās personas. Pārvaldībai ir jābūt demokrātiskai, kuras pamatā ir skaidras un regulāras vēlēšanu procedūras, kas atvērtas visiem dalībniekiem. Organizācijai pret biedriem ir jāattiecas taisnīgi un vienlīdzīgi, kā arī jāievēro dzimumu līdztiesība un solidaritāte.

Labas pārvaldības vadlīnijas sporta federācijām ietver arī dažādus citus principus un kritērijus, piemēram, atbildību par darbības rezultātiem, demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu, interešu pārstāvniecības sabalansētību un efektīvu resursu pārvaldību. Nepastāv vienota labas pārvaldības definīcija, tā ir daudzveidīgs normu un principu kopums, ko līdzīgi kā labu veselību nevar ietvert vienā definīcijā. Tādēļ arī pamatprincipi nav izsmeļoši un neietver visu labas pārvaldības pienākumu kopumu.