Ētikas kodeksi

Morālā kompetence norāda uz spēju rīkoties saskaņā ar ētiskām vērtībām (Lo Presti et.al., 2023, lpp. 3.). Racionālais egoisms caurvij sabiedriskos procesus un apdraud kolektīvo labklājību. Ja sabiedrībā ir zema morālā kompetence vai pilsoniskā aktivitāte, tad ar morāli un ētika vien nepietiks. Ir nepieciešams veidot institucionālus mehānismus, kas palīdz mainīt cilvēku uzvedību, motivējot tos rīkoties saskaņā ar visas kopienas interesēm (Bridge 2009, lpp. 101.).

 Ētikas kodekss ir svarīgs vadības instruments, ko organizācijas izmanto, lai noteiktu vēlamos uzvedības standartus (Kaptein 2021, Schwartz 2013). Praksē tiek izmantoti arī citi terminoloģiski sinonīmi, piemēram, prakses kodekss, rīcības kodekss vai labas pārvaldības kodekss, kas pēc būtības nozīmē to pašu (Constandt, Willem 2022, lpp. 211.). Ētikas kodeksi ir organizāciju iekšējie instrumenti, kas izstrādāti, lai uzraudzītu un regulētu ētiskos riskus. Šie kodeksi kalpo divu mērķu sasniegšanai. No vienas puses, tie palīdz organizācijai uzraudzīt un kontrolēt iekšējās ētiskās normas. No otras puses, tie arī veido organizācijas komunikāciju ar plašāku sabiedrību, atspoguļojot tās ētiskās vērtības un definējot standartu attiecībās ar visām iesaistītajām personām (Adelstein & Clegg 2016, Constandt, Willem 2022, lpp. 212.). Sporta spēlēm ir noteikumi, kas nosaka to norisi un dalībnieku pieļaujamo rīcību. Var teikt, ka ētikas kodeksi pilda līdzīgu funkciju organizāciju pārvaldībā. Tie precizē vadības vēlamās darbības un kompetences robežas, kā arī regulē savstarpējās attiecības organizācijas ietvaros. Organizācijas vadība bez ētikas kodeksa ir līdzīga spēlei bez noteikumiem.  

Ētikas kodeksi ir būtiski sporta organizācijām, jo tie regulē jautājumus, kas ir specifiski sporta videi, nevis attiecas uz vispārēju uzņēmējdarbību (De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, lpp. 3.).  Sporta organizācijas raksturo dažas unikālas iezīmes, piemēram, augsta atpazīstamība un fanu lojalitāte, liela jauniešu un bērnu iesaiste, kas veido īpašu kontekstu. Turklāt daudzas ieinteresētās puses sporta organizācijās ir brīvprātīgie, kam nepieciešams ētiska un autonoma vide.  Vēl viena svarīga iezīme ir sporta organzāciju zemā aizvietojamības pakāpe (Smith & Stewart, 2010), kas liek faniem saglabāt lojalitāti, jo nav pieejama alternatīva. Ja apģērbu un pārtikas zīmolus  cilvēki var viegli mainīt, tad sportā nereti vienā pilsētā ir tikai viena komanda, bet valstī ir tikai viena izlase (De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, lpp. 3.).

Kā apgalvo Geoff Walters un Richard Tacon (2018), ētikas kodeksi tiek pieņemti, lai radītu gan ārēju, gan iekšēju uzticamību un leģitimitāti. Tomēr, lai noteiktu, vai ētikas kodeksam ir jēga un vai tas veicina labu pārvaldību, ir svarīgi izvērtēt tā saturu (Constandt, Willem 2022, 211.). Viens no veidiem, kā novērtēt ētikas kodeksu ietekmi uz ētisko uzvedību organizācijās, ir analizēt statistiku par ziņotajiem pārkāpumiem. Ja to skaits palielinās, var secināt, ka ētikas kodekss darbojas efektīvi (Kaptein & Schwartz, 2008; McKendall 2002, Somers, 2001). Tomēr, ja darbinieki baidās par iespējamu atriebību vai izstumšanu, tad pat nopietni ētikas pārkāpumi var palikt noklusēti (Webley & Werner 2008, De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, 4.). Tāpēc stingra procesuālā aizsardzība un anonimitāte ir būtiski faktori, kas palielina ētikas kodeksa efektivitāti (De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, lpp. 9.).

Ētikas kodeksos ir svarīgi ietvert skaidrus un detalizētus kritērijus, procesuālo kārtību un sankciju mehānismus pārkāpumu gadījumos (McKendall 2002, De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, lpp. 8.). Ja kodekss ir saturiski vājš un deklaratīvs, vai praksē netiek ievērots, tad tas ir kā “bezzobains sargsuns“, kurš it kā rej, bet pasargāt nevar (Kaptein 2021, Constandt, Willem 2022 lpp. 213.). Organizācijas vadībai ir vara un tādējādi arī spēja ignorēt neētisku uzvedību, apklusināt vai piesegt konkrētas personas vai pašiem sevi. Vadības rokās ir “ētikas atslēgas”, tāpēc šo personu atbildība un rīcība ir pastiprināti jākontrolē un jāuzrauga (De Waegeneer, Devisch, Willem 2016 lpp. 17.).

Tiesiskā regulējuma spēja attīstīt ētiskas organizācijas un atbildīgas pārvaldības struktūras ir ierobežota, jo likums var nodrošināt tikai atbildības pamatprincipu ietvaru, tomēr labai pārvaldībai ir nepieciešams iet tālāk (Farrar 2001, Sherry, Wood, Shilbury 2007,  lpp. 268.).

Tiesiskā regulējuma spēja attīstīt ētiskas organizācijas un atbildīgas pārvaldības struktūras ir ierobežota, jo likums var nodrošināt tikai atbildības pamatprincipu ietvaru, tomēr labai pārvaldībai ir nepieciešams iet tālāk (Farrar 2001, Sherry, Wood, Shilbury 2007,  lpp. 268.).  Sporta organizāciju ētiskā kultūra, uzspiežot indivīdiem savu korporatīvo morāli (Pastin 1986), ir piedzīvojusi pamatīgu kritiku. Ētikas kodeksu esamība vai neesamība liecina par organizācijas ētisko praksi (Maclagan 1996, lpp. 648.). Regulārie sporta organizāciju skandāli pasaulē ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību ētikas kodeksu adaptācijām (De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, lpp. 1.).  Ētikas kodeksa neesamība organizācijā var liecināt par ētikas intereses vai tās izpratnes trūkumu (Adams et.al., 2001, De Waegeneer, Devisch, Willem 2016, lpp. 4.).

Ētikas kodeksu ieviešanu var veicināt arī ar sporta organizāciju uzraugošo institūciju spiedienu vai noteikumiem, kas to padarītu par sporta organizāciju pienākumu (McKendall 2012, Singh, 2011.). Piemēram, Latvijas sporta likumu varētu papildināt ar normu, kas prasa katrai sporta organizācijai izstrādāt savu ētikas kodeksu. Šādi pasākumi nodrošinātu, ka ētikas principi tiek sistemātiski ievēroti visā sporta nozarē.