Pēdējos gados arī Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās sāk parādīties lietas, kas skar “sporta tiesības”. Laikā, kad Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pozīcijas sporta nozares hierarhijā ir grūti nosaukt par stabilām vai neapstrīdētām, arvien biežāk dzirdamas diskusijas par SOK izveidotās un esošās sporta strīdu pakļautības struktūru taisnīgumu, godīgumu, korektumu un atbilstību mūsdienu labas demokrātiskas pārvaldības prasībām. Pārskatāmā pagātnē sporta tiesībās ir bijis […]
Laba pārvaldība
Vispāratzīts, ka pārvaldība ir saistīta ar kopēju virzību uz noteiktu mērķi (Girginov 2022, lpp. 86.). Latvijas Sporta likumā laba pārvaldība ir noteikta kā sporta nozares pamatprincips. No objektīvās puses laba pārvaldība pastāv neatkarīgi no mūsu uztveres un ir balstīta uz pierādījumiem (Bartley & Radnitzky 1987, Minger 2015.). Savukārt no subjektīvās puses labu pārvaldību nepārtraukti veido pie varas esošās amatpersonas, un […]
Valdes loma organizācijas stratēģiskajā attīstībā
Valdes stratēģiskā loma organizācijā attiecas uz viņu atbildību vadīt un uzraudzīt organizācijas vispārējo stratēģisko virzību un darbību. Tas ietver uzņēmuma misijas, vīzijas un vērtību noteikšanu, kā arī stratēģiju izstrādi un īstenošanu (Ferkins, Shilbury, McDonald, 2009, lpp. 249.). Stratēģiskās darbības ietver stratēģisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu, plānošanu un izpildi (Ferkins, Shilbury 2015, lpp. 494.). Pētījumi norāda, ka valdes galvenais uzdevums ir veidot […]
“Fair play” un godīga konkurence
“Fair play” princips atspoguļo godīgumu kā sporta filozofisko pamatu. Sacensības nav tikai fizisko aktivitāšu kopums, lai izpildītu savu patieso misiju, tām jābūt balstītam uz taisnīgu un cieņpilnu sāncensību (Loland 2023, lpp. 66.). Jurisprudencē pastāv tiesību kategorija, ko dēvē par dabiskajām tiesībām, kuras piemīt katram cilvēkam neatkarīgi no rakstiskas nostiprināšanas tiesību aktos. Sporta dabiskās tiesības ir “fair play”, kas aptver plašu […]
Ētikas kodeksi
Morālā kompetence norāda uz spēju rīkoties saskaņā ar ētiskām vērtībām (Lo Presti et.al., 2023, lpp. 3.). Racionālais egoisms caurvij sabiedriskos procesus un apdraud kolektīvo labklājību. Ja sabiedrībā ir zema morālā kompetence vai pilsoniskā aktivitāte, tad ar morāli un ētika vien nepietiks. Ir nepieciešams veidot institucionālus mehānismus, kas palīdz mainīt cilvēku uzvedību, motivējot tos rīkoties saskaņā ar visas kopienas interesēm (Bridge […]
Ētika un morāle
Sabiedrību viscaur ieskauj konflikti un problēmas, kas liek meklēt kādu augstākstāvošu instanci, kas noteiktu, kāda rīcība ir atzīstama par pareizu. Ilgu laiku šī instance bija reliģija, kas mūsdienās Rietumu sabiedrībā tā savu lomu ir zaudējusi (Rubenis 2005, lpp. 10.). Kārlis Markss dēvēja sportu pat par “tautas opiju”, ko sporta kritiķi izmanto, lai pamatotu argumentu, ka mūsdienās tieši sports ir kļuvis […]
Interešu konflikti
Interešu konflikts ir situācija, kad indivīda vai organizācijas lēmumu pieņemšanu ietekmē personiskās intereses, nevis profesionālie pienākumi vai godīgums. Darba vidē tas var izpausties, ja indivīdi dod priekšroku attiecībām ar ģimenes locekļiem vai draugiem, nevis objektīviem kritērijiem. Sporta organizācijās ir sastopamas situācijas, kad viena persona pilda vairākas lomas, ieņemot valdes locekļa un vēl citas pozīcijas. Šādas situācijas palielina interešu konfliktu rašanās […]
Ieinteresēto pušu teorija
Lai sports varētu sasniegt savu maksimālo potenciālu, nozares pieejamie resursi ir jāizmanto efektīvi, lietderīgi un godīgi (Geeraert, Jack 2022, lpp. 115.). Diemžēl sadarbīgas pārvaldības īstenošanu apgrūtina vēsturiskie konflikti, savstarpējās uzticības trūkums, finanšu resursu nevienlīdzība, atšķirīgas prioritātes un stagnējošas pārvaldības struktūras (Boyle, Shilbury 2018, lpp. 333.). Sporta organizācijās ir iesaistītas dažādas puses – sportisti, treneri, uztura speciālisti, psihologi, aģenti, sponsori, valsts […]
Sports un politika
Pārvaldība ir sociāla konstrukcija, kas saistīta ar politiskās teorijas jautājumiem par valsts un sabiedrības attiecībām. Tātad tas viennozīmīgi ir politisks process (Treib et al., 2007, Tang, 2015, 26. Lpp.). Arī sporta sociologi apstiprina, ka sports ir politisks un uzskata, ka apgalvojumi, ka sports var būt apolitisks, paši par sevi ir politiski paziņojumi (Tang, 2015, lpp. 26.). Profesore Christina Boswell norāda, […]
Demokrātija sportā
Demokrātija ir politiskā pārvaldes sistēma, kurā vara pieder tautai (no grieķu valodas: demos-tauta, kratos-vara). Katrai valstij ir savs unikāls demokrātiskais modelis, tomēr galvenās iezīmes ir līdzīgas – daudzpartiju sistēma, aktīva pilsoņu līdzdalība, varas dalīšana, brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kur tiek ievērots politiskais plurālisms, publiski notiek debates, un katra balss tiek uzskatīta par vienlīdzīgu neatkarīgi no cilvēka statusa vai ietekmes. Pašreizējā […]